Viss par mantijām
Komplektā ietilpst mantija, apkaklīte un cepure.
Mantijas pēc grāda
Apkakles krāsa norāda absolventa grādu.
- Bakalaurs dzeltena samta apkakle
- Maģistrs bordo samta apkakle
- Profesionālā izglītība zaļa samta apkakle
- Doktors melna samta apkakle
Mantija
Mantija ir veidota kā ērts apmetnis, līdz ar to īpaši mantiju izmēri nav nepieciešami. Mantijas atšķiras tikai pēc garuma. Ir S, M un L garumi. Mantijas garumam jābūt tādam, lai apakšējā daļa būtu nedaudz zem ceļgala. Visi izmēri ir ar rezervi, garumu piemeklējam uz vietas.
Apkaklīte
Apkakli ir jāpiepogā pie divām augšējām mantijas pogām.
Kā pareizi uzvilkt mantiju?
- Vīriešiem zem mantijas vēlams vilkt melnas bikses, kreklu un kaklasaiti.
- Sievietēm ieteicams vilkt kleitu, blūzi vai svārkus. Svārku vai kleitas garumam vēlams būt īsākam par mantijas garumu.
- Mantija ir jāuzliek uz pleciem un jāaizpogā priekšā kā apmetnis.
- Cepure jāuzvelk tā, lai spicais stūris būtu priekšā, bet rāvējslēdzējs – aizmugurē. Cepures pušķim līdz diploma saņemšanas brīdim jābūt cepures labajā priekšējā pusē. Pēc diploma saņemšanas to pārliek uz cepures kreiso pusi.
Cepures
Cepuri var ne tikai nomāt kopā ar mantiju, bet arī nopirkt un paturēt kā piemiņu par izlaidumu. Trīs izmēri: S, M un L; aizmugurē rāvējslēdzējs platuma regulēšanai.
Ja vēlies cepuri paturēt, pieteikuma formā atzīmē «Mani interesē cepures» un pajautā mums par pieejamību.
Tradīcija
Mantija un cepurīte simbolizē ne tikai studenta sasniegumus, bet arī jaunas dzīves etapa sākumu.
No klosteriem līdz mūsdienām
Pirmās mācību iestādes radās klosteros, līdz ar to studenti pārņēma īpašo mūku ģērbšanās stilu. Antīkajā laikā pēdējā kursa studenti ģērbās ļoti dažādi, atkarībā no to sociālā stāvokļa: muižnieku atvases vilka izsmalcinātas krāsainas mantijas ar rotājumiem, bet vienkāršas kārtas studenti – parastu melnu mantiju. Ar laiku mantija kļuva par akadēmisko sasniegumu simbolu.
Cepures pušķis
Tradīcija, kad cepurītes pušķis tiek pārnests no labās puses uz kreiso, nāk no tiem laikiem, kad absolvēšanas ceremonija norisinājās ārpus koledžas vai universitātes telpām. Cepurītes pušķi nebija iespējams noturēt vienā pozīcijā dažādu laika apstākļu dēļ, piemēram, vējā. Ar laiku ceremonijas tika modernizētas, bet senā cepures pušķa pārnešanas tradīcija saglabājās.